Dobeles pilsētas kultūras nama vēsture
24.09.2019
Dobeles pilsētas kultūras nama ēkas projektēšana iesākta 1930.gadā, un tās autors ir starpkaru periodā plaši pazīstamais arhitekts Pauls Kundziņš. Nama pamatakmens tika likts 1931.gada 26.jūlijā, un tas ar vairākiem pārtraukumiem pabeigts vien 1939.gadā, kad 24.septembrī tika svinīgi atklāts pilsētas iedzīvotājiem. Sākotnēji namu bija iecerēts dēvēt par Tautas namu, tad par Tautas Savienības namu, vēlāk pārtapis par Latviešu biedrības namu, par Aizsargu namu, par Arodbiedrības namu, līdz beidzot tas ieguvis savu tagadējo nosaukumu Dobeles pilsētas kultūras nams.
20.gadsimta 30. gados par vienu no būtiskākajiem jautājumiem
sabiedriskās dzīves jomā kļuva augošā nepieciešamība pēc celtnes svinīgiem
pasākumiem, jeb Tautas nama. Šī projekta īstenošanai, 1926.gadā apvienojās 14
organizācijas, biedrības, pašvaldības, lai kopīgi būvētu iecerēto namu.
Nozīmīgs ir fakts, ka šim mērķim Dobeles latviešu draudze ziedoja 6427 m3 savas zemes, bet ar noteikumu, ka jaunajā ēkā tirgoties ar alkoholiskajiem dzērieniem būs aizliegts, taču jau 1934.gadā, pēc ilgām debatēm un ar vienas balss pārsvaru, šo lūgumu draudzes padomē lauza, galvenokārt ekonomisku apsvērumu dēļ grādīgo dzērienu tirdzniecība nestu ienākumus, un naudas Tautas namam trūka.
1934. gada 21. maijā tika pabeigta Lielās zāles un bufetes
telpu būvniecība, savukārt pārējo telpu būvniecība atlikta uz vēlākiem laikiem,
jau minēto finanšu trūkuma dēļ. Neskatoties uz to, šajā pašā gadā tika
apstiprināti plāni tālākai nama izbūvei - tagadējā nama plāns izstrādāts ap 1932.
gadu. Jāmin, ka turpmākajai projekta dokumentācijai izsekot vairs nav
iespējams. Tā laika laikraksti vēsta, ka plašā sarīkojumu zāle ar moderni
izbūvēto skatuvi spēj uzņemt līdz pat 800 viesu, taču telpās nebija apkures,
līdz ar to aukstajos ziemas mēnešos pasākumu rīkošana bija apgrūtināta. No
periodikas vēl uzzināms, ka nama būvniecība šajā laikā apsīkusi, taču atsākta
1937.gadā, līdz beidzot pabeigta 1939.gadā.
Lai arī nama būvniecība nenotika raiti un tās ceļā bija
daudz šķēršļu, paralēli visam iepriekšminētajam, jau kopš Lielās zāles
atklāšanas aktīvi tika organizēta kultūras dzīve Dobelē. Avoti liecina, ka rīkotas
dažādas gadskārtu svinības un koncerti. Jāatzīmē, ka daļa pasākumu notikušas
par ziedojumiem, lai segtu turpmāko nama izbūvi, kurus papildinājis arī
prezidenta Kārļa Ulmaņa ziedojums 3000 latu apjomā un Latvijas Vanagu Dobeles
nodaļa, ar kuras ieguldījumu izbūvēts ēkas trešais stāvs. Līdz Otrā pasaules
kara sākumam namu pārvaldīja Dobeles Latviešu biedrība, savukārt 1940.gadā
biedrības nams tiek slēgts. Pēc kara tajā mājvietu rod Kultūras nams.
Turpmākajos gados ēka tika uzturēta laikmetam raksturīgā veidā veicot nepieciešamos remontus, bet ignorējot ēkas arhitektoniski vēsturisko nozīmi. Ēkā mājvietu radušas daudz un dažādas organizācijas, proti, ne tikai latviešu biedrība un kultūras nams, bet arī patērētāju biedrības, miertiesneši, Aizsargu un Vanagu nodaļas, komitejas, pārvaldes, kafejnīcas, fotosaloni, pašpalīdzības biedrība, saloni un frizētavas, dzimtsarakstu nodaļa, kino, bijušas arī izglītības iestādes un bibliotēkas.
20. gadsimta otrajā pusē kultūras namam tika veikts remonts,
kura laikā iebūvētas vairākas jaunas durvis, mainīta iekštelpu apdare un
paplašināts dienvidu puses apjoms. 1998.gadā veikts daļējs jumta remonts. Taču
20. gadsimta pēdējās desmitgades nama vēsturē saistāmas ne tikai ar
iepriekšminētajiem remontdarbiem, bet arī ar to, ka 1988.gada 18.novembrī
Dobeles pilsētas kultūras nama mastā pirmo reizi tika uzvilkts Latvijas
sarkanbaltsarkanais karogs. Savukārt 1998. gadā nams iekļauts valsts nozīmes
arhitektūras pieminekļu sarakstā.
Sākoties jaunajai tūkstošgadei, 2000.gadā tika uzcelts vienstāvu tualešu bloks un atjaunots vestibils un zāle. Interesanti, ka sanitāro telpu pamatakmeņos iebūvēta laika kapsula šampanieša pudele, kurā ir notikuma rakstisks apliecinājums ar klātesošo parakstiem. Sekojot telpu izmantošanas nepieciešamībai, tika pārbūvēta veikalu zona ielas puses pirmajā stāvā, savukārt otrajā stāvā nomainīja lielāko daļu oriģinālo logu. Pirmās desmitgades beigās veikts arī apjomīgs projekts Kultūras nama skatuves rekonstrukcija, kura noslēgusies 2009. gada nogalē. Laikrakstos minēts, ka pirmie skatuvi iemēģinājuši pūtēju orķestris Dobele, kuri baiļojoties par jaunās grīdas seguma bojāšanu, mēģinājumā muzicējuši zeķēs.
Tomēr ievērojamākās pārmaiņas Dobeles pilsētas kultūras nams piedzīvojis 2017.gadā, kad 22.novembrī Dobeles novada pašvaldībā tika parakstīts līgums par Dobeles pilsētas kultūras nama pārbūvi un bloķēta apjoma jaunbūves celtniecību, savukārt jau 11.decembrī ēkas atslēgas nodotas būvniekiem. Darbi tika veikti divās kārtās: pirmā kārta saistīta ar kultūras nama pārbūvi un jaunbūvi, savukārt otrā nama apskaņošanas, apgaismošanas un skatuves mehānismu uzstādīšanu. Lai arī renovācijas laikā nama durvis darbiniekiem un apmeklētājiem bija slēgtas, kultūras dzīve Dobelē nepieklusa, jo gan pasākumiem, gan mēģinājumiem mājvieta tika rasta citās Dobeles pašvaldības iestāžu telpās.
Par vienu no būtiskākajiem notikumiem nama renovācijas laikā
iespējams uzskatīt jaunās piebūves spāru svētkus, kuri norisinājās 2018.gada
27. jūlijā. Savukārt pēc mazāk kā gada, 2019.gada 26.februārī, ekspluatācijā
tika nodots šobrīd redzamais, pabeigtais kultūras nams. Paralēli atvērto durvju
dienām, Dobeles pilsētas kultūras namu atklāja Maestro Jāņa Zirņa 75 gadu
jubilejas koncerts.
Šobrīd namā valda rosība notiek koncerti, mēģinājumi, skates un izrādes. Mums, kultūras namā strādājošajiem, gribētos, lai vienmēr piepildās mācītāja Jāņa Strautmaņa 1939.gada 24.septembrī teiktie vārdi: lai jaunajā celtnē arvien mājotu īstā, skaidrā, gaišā un latviskā kultūra.